Mestre, falando assim, insultas-nos também a nós! Lc 11, 45

Temos que nos esforçar para cultivar amizade com os demais. Pois, entre amigos, há mais sinceridade e menos ressentimentos.
Em conversas particulares... Abrimos compassivos nosso próprio coração a compartilhar dificuldades mútuas.
Esforçamo-nos por tirar nosso amigo da caixa, para que consiga olhar para a própria vida sob um ângulo que antes não era capaz de perceber... Evitando ao máximo que se sinta insultado com nossas palavras.
Pois, se há um erro... palavras precisam ser ditas. Se ficarmos calados, por escrúpulos de ofender, compactuamos com o erro.
Temos que amar as pessoas, mas não os erros que cometem. E comunicar mais de a vez, com muita delicadeza, a nossa opinião e nosso ponto de vista.
24° Quarta-feira do Tempo Comum
.
.
🇪🇸 Maestro, hablando así, ¡tú también nos insultas! Lc 11,45
Tenemos que esforzarnos por cultivar la amistad con los demás. Porque entre amigos hay más sinceridad y menos resentimiento.
En conversaciones privadas ... Con compasión abrimos nuestro propio corazón para compartir las dificultades mutuas.
Nos esforzamos por sacar a nuestro amigo de la caja, para que pueda mirar su propia vida desde un ángulo que antes no podía percibir ... Evitando en lo posible que se sienta insultado por nuestras palabras.
Porque si hay un error ... hay que decir palabras. Si nos quedamos callados, por escrúpulos para ofender, aprobamos el error.
Tenemos que amar a las personas, pero no los errores que cometen. Y comunicar más de una vez, con mucha delicadeza, nuestra opinión y nuestro punto de vista.
Vigésimo cuarto miércoles del tiempo ordinario
.
.
🇺🇸 Master, speaking like that, you insult us too! Lk 11.45
We have to strive to cultivate friendship with others. For among friends there is more sincerity and less resentment.
In private conversations... We compassionately open our own hearts to share mutual difficulties.
We strive to get our friend out of the box, so that he can look at his own life from an angle that he was not able to perceive before... Avoiding as much as possible that he feels insulted by our words.
For if there is an error... words must be said. If we remain silent, out of scruples to offend, we condone the error.
We have to love people, but not the mistakes they make. And communicate more than once, with great delicacy, our opinion and our point of view.
24th Wednesday in Ordinary Time
.
.
🇮🇹 Maestro, parlando così, insulti anche noi! Lc 11.45
Dobbiamo sforzarci di coltivare l'amicizia con gli altri. Perché tra gli amici c'è più sincerità e meno risentimento.
Nelle conversazioni private... Apriamo con compassione i nostri cuori per condividere le reciproche difficoltà.
Ci sforziamo di tirare fuori il nostro amico dagli schemi, in modo che possa guardare la propria vita da un'angolazione che prima non era in grado di percepire... Evitando il più possibile che si senta offeso dalle nostre parole.
Perché se c'è un errore... bisogna dire le parole. Se rimaniamo in silenzio, per scrupolo di offendere, condoniamo l'errore.
Dobbiamo amare le persone, ma non gli errori che commettono. E comunicare più di una volta, con grande delicatezza, la nostra opinione e il nostro punto di vista.
24° mercoledì del tempo ordinario
.
.
🇱🇻 Skolotāj, tā runājot, jūs arī apvainojat mūs! Lk 11.45
Mums jācenšas veidot draudzību ar citiem. Jo draugu vidū ir vairāk sirsnības un mazāk aizvainojuma.
Privātās sarunās ... Mēs līdzjūtīgi atveram savas sirdis, lai dalītos savstarpējās grūtībās.
Mēs cenšamies izvilkt savu draugu no kastes, lai viņš varētu paskatīties uz savu dzīvi no tāda leņķa, kādu iepriekš nebija spējīgs uztvert ... Cik vien iespējams izvairoties, ka viņš jūtas apvainots par mūsu vārdiem.
Jo, ja ir kļūda ... vārdi ir jāsaka. Ja mēs klusējam un nevaram aizvainot, mēs atvainojamies par kļūdu.
Mums ir jāmīl cilvēki, bet ne viņu pieļautās kļūdas. Un sazinieties vairāk nekā vienu reizi, ar lielu delikatesi, mūsu viedokli un mūsu viedokli.
24. trešdiena parastajā laikā
.
.
🇱🇹 Skolotāj, tā runājot, jūs arī apvainojat mūs! Lk 11.45
Mums jācenšas veidot draudzību ar citiem. Jo draugu vidū ir vairāk sirsnības un mazāk aizvainojuma.
Privātās sarunās ... Mēs līdzjūtīgi atveram savas sirdis, lai dalītos savstarpējās grūtībās.
Mēs cenšamies izvilkt savu draugu no kastes, lai viņš varētu paskatīties uz savu dzīvi no tāda leņķa, kādu iepriekš nebija spējīgs uztvert ... Cik vien iespējams izvairoties, ka viņš jūtas apvainots par mūsu vārdiem.
Jo, ja ir kļūda ... vārdi ir jāsaka. Ja mēs klusējam un nevaram aizvainot, mēs atvainojamies par kļūdu.
Mums ir jāmīl cilvēki, bet ne viņu pieļautās kļūdas. Un sazinieties vairāk nekā vienu reizi, ar lielu delikatesi, mūsu viedokli un mūsu viedokli.
24. trešdiena parastajā laikā
Comentários